|
Janvāris 31., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 12:49 - ir jāizstāsta
es sēdēju uz sliekšņa un drukāju (man ir bezvadu klaviere, ziniet), mājai bija stikla durvis, tās bija vaļā, mājai bija stikla sienas, nē, milzīgi logi. bija nakts. tur tālumā garām gāja procesija, droši vien kukluksklans - ļaudis baltos palagos, dzelteni liesmojošiem acu caurumiem, viens no viņiem bija vismaz divarpus metrus garš, droši vien lelle. viņi nemelodiski gaudoja, dūca, sita ritmu ar kastroļiem un pannām. es biju šo procesiju redzējusi jau agrāk. vienā pusē tai bija kapi, otrā upe. tad pa ielu skrēja divi, viens otru noslepkavoja, es nobijos, savācu klavieri, līdu atpakaļ mājā. tieši pie manis nāca vēl viens vīrs ar ievainotu, baltā tērptu sievieti uz rokām, es aizcirtu durvis viņam deguna priekšā, pati kaunēdamās par savu mazdūšību. varbūt sievietei ir vajadzīga palīdzība.
bet nē, tā nebija sieviete, tā bija bērna kristāmtērpā tērpta asinīm notriepta lelle. cauri durvju stiklam vīrs rādīja man viņas seju. viņš pats bija jauns, melnīgsnējs, naida pilns cilvēks. izvilcis garu un asiņainu nazi, viņš mēģināja atmūķēt durvis. es izbijusies saucu omammu palīgā.
kā bērnībā.
tad pamodos, un man nebija bail. bērns blakus iedveš drošības sajūtu.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |