Janvāris 29., 2005
| 23:40 - sazombētie ļauži ziniet, kas man krīt uz nerviem? tie jaunie, (potenciāli) jūtīgie cilvēki ar visādiem talantiem, prāta spējām un ko tik vēl ne, kas dzīvo pilnīgi nedabisku, sazombētu dzīvi; tas varbūt būtu saprotams pieaugušam cilvēkam, bet pieaugušie šitā domā retāk, pieaugušie ir vai no vīlušies sevī, vai atraduši sevi, vai abus, bet bez tās sasodītās mērķtiecības. nē, tā pat nav mērķtiecība, tā nav mierīga un harmoniska iešana uz kādu nospraustu mērķi, tā ir sazombēta soļošana uz kaut ko, kā jēgu tu sen jau esi aizmirsis, ja vispār esi zinājis. viņi izmanto tādus vārdus kā "domāt pozitīvi" un tādas frāzes kā "nedrīkst domāt tādā veidā, jo tas nav pozitīvs domāšanas veids" (! izrādās, ir atsevišķi domāšanas veidi, kas ir aizliegti; nevis domas, kas ir tizlas, bet domāšanas veidi!), un vispār domu disciplīna ir būtiska viņu dzīves daļa (t.i., to, ko ļaunākajās antiutopijās dara vara, to viņi ar sevi izdara paši), un viņi nodarbojas ar gluži vai sociopātisku pašiedvesmu: "es zinu!", "es varu!", "es spēju!", "es sasniegšu!", "es būšu tāds-un-tāds!", "es būšu tas-un-tas!". ar šito pašiedvesmas daudzumu viņi varētu sevi pārliecināt, ka ir iespējams ar pieri pāršķelt ķieģeļu sienu, un ka tik nepāršķeļ arī. un beigās viss, ko viņi dara, sākot ar mācībām un beidzot ar attiecībām, pārvēršas par peņa pagarināšanas sacensībām, "es varu vairāk, es varu vēl-vēl vairāk", un neviens jau viņiem neiestāstītu, ka skuju, nekas viņiem nesanāk - vai tur un tur viņi kļūdās. jo kļūdas, neveiksmes un griešanās atpakaļ neietilpst viņu Plānā. Un ne mazākās pašironijas, praktiski izskausta spēja pasmieties par sevi (un pareizi, kā tad tu tā smiesies par Nākotnes Izcilāko (Zombiju)), reizēm atskārsmei līdzīga sajūta, ka tu esi sasodīts lūzeris un nemitīgi iestāsti sev pilnīgi nereālas (bet ne nevajadzīgas, neviens no viņiem pat iedomāties nespēj, ka nevajadzīgas) lietas. Bet tas, protams, ne pie kādiem secinājumiem nenoved, cilvēks attopas un pēc tam nosoda sevi par vājuma brīdi, pēcāk mierina sevi, nujā, manā sazombētajā prātā vēl kaut kas cilvēcīgs atlicis, gadās, gadās.
Un es nevaru pateikt, kas ir tas, kas, manuprāt, pietrūkst šiem ļaudīm. prieks? laiskums? elastīgums? es nezinu. katrā ziņā tas ir kaut kas tāds, kas man šķiet neatņemama dzīvības sastāvdaļa. nu, acīmredzot atņemama. lai nu tā būtu, lai nu tā būtu. kas ta man, es tikai paņurdēju.
|
Comments:
zōm zōm zōm... teica sazombetais un locīja savu prātu tālāk: es varu, tu vari, viņš un viņa var, viņi un viņas ar var... Vārdiņš var viņa prātu skar un arī sasist var
a kas tam ir cēlonis? glansēto žurnālu izraisīts efekts kaut kāds tas ir, vai?
nez. liekas, ka ne. drīzāk izglītības sistēma, primitīvs amerikānisms, kaut kas tāds. figsviņzin. būs kādam no tiem puišeļiem jāpajautā, no kurienes viņi sasmēlušies savu attieksmi, bet neteiks jau, neatzīsies ;D
mhm, nevaru nepiekrist attiecībā par izgl. sist. un amerikanizāciju. un ir jau arī pills ar "vecajiem" cilvēkiem, kuri arī tai grāvī iekrituši
ar šādu attieksmi labāka dzīve; nekā nodzeroties, kļūstot nežēlīgi nelietīgam, vai dzīvojot uz mammas rēķina. tā parāda mana pieredze.
vienā brīdī, tu vai nu zombē sevi un citus, vai citi zombē tevi.
ir arī citi agregātstāvokļi, bet tie ir īslaicīgi.
hm. var jau būt. bet tad vismaz tam būtu jāmainās, jābūt pārejai, svārstībām, kaut kam tādam.
nujā, pārmaiņām jābūt. par "sazombētību" es acīmredzot esmu nosaukusi sajūtu, ka šis "sazombētais" cilvēks nemainīsies un pats vairs neatceras, kāpēc viņam ir šis pieņemtais status quo.
mainīties arī ietilpst plānā; varbūt vienkārši neesi satikusi tos ar izsmalcinātu plānu ;-)
trakākais ir tas, ka pārāk daudz lietojot maskas pazūd jūtīgums uztveres ziņā. un tas jau ir ceļš uz elli.
cik jauki aplūkot spriedelēšanu par sajūtu notrulināšanos/trulumu.
labāka, jā, vai tad es to noliedzu? es tikai neesmu tik milzīgā sajūsmā par "labo".
hm, laikam esmu pieksaitāms pie šādas zombīļu klases, bet nu it kā pašironiju vēl neesmu pazaudējis.
man jau liekas, ka ne :) vismaz no malas (cik nu esmu tevi novērojusi ;)) nepateiksi.
Nav jau briinums, ka ir taa, kaa tu apraksti, ja average jaunietis izaug ar Koelju un SentExziperii pie vieniem saaniem un ar graamataam par to, kaa sevi pozicioneet un guut veiksmi, pie otriem. Plus veel meediji un sabiedriskaa doma, elki utt. |
|
|