Septembris 12., 2003
| 11:57 drošības sajūtas trūkums. neizdodas pie tā pierast. periodiski gribas nokārtotu dzīvi, tajā pašā laikā ir skaidrs, ka es pati saviem spēkiem to neizdarīšu. t.i., ja izdarītu, tad uz "nokārtotās" dzīves rēķina zaudētu gandrīz visu pārējo, kas man ir būtisks. tātad: vai nu atrast kādu, kas sakārtotu manu dzīvi un pēc tam uzmanītu, lai atkal neizjūk (bet kāpēc gan lai cilvēks, kas māk un prot sakārtot dzīvi, ņemtos ar mani? šeit ir loģiska pretruna), vai arī pierast. pieņemt, ka šajā mūžīgajā puspanikas stāvoklī, mūžīgajā staigāšanā pa šauru stīdziņu virs bezdibeņa ir kāda mācība, kas man ir šai mūžā jāsaprot. vai jāizjūt vienmēr un visur. nepieķeršanās, nepaturēšanas mācība. nepaļaušanās uz tādām mānīgām lietām kā "drošība" un "pastāvība". miera atrašana. vētras acs atrašana. vīnogas skābas.
|
Comments:
| From: | elina |
Date: | 12. Septembris 2003 - 13:38 |
---|
| | | (Link) |
|
cilvēcība ;)
taa ir labaak kaa rutinizeeties mieraa, droshiibaa, nemainiibaa un sakaartotiibaa.2 galeejiibas, kas ilgojas buut tur, kur manis nav. arii man taa allazh. pa nazha asmeni. un siltaa migaa.vajag abus.ka dzejas dienu pasaakumi? |
|
|
|
Sviesta Ciba |