Augusts 19., 2003
| 08:33 - atkal... ..tie sapņi. Šoreiz par kopošanos ar raibiem, ķirzakveidīgiem antropoīdiem. Nujā, vakar izlasīju Borhesu un pa vidam papētīju Boša bildītes, tā ka perversā fantāzija šoreiz nav mana :)
Runājot par Borhesu. Man viņš šķita tik ļoti pašsaprotams. Tā būtu labas literatūras pazīme? Vai arī... Nē, nejautājiet. Ir pārāk agrs & miegains rīts, lai es runātu par Borhesu.
|
Comments:
ja tā ir tava grāmata, es tev viņu labprāt nočieptu kādā brīdī :)
a varbūt tev ir kaut kas cits labs lasāms nočiepjams? ekh man ir burtu bads mājās :)
ir, ir. plašs spektrs no Evansa līdz "Apziņas parazītiem", un iekš krievu un angļu valodas arī šis tas. tikai tad jābrauc pašai pakaļ ar vīnu un augļiem ;) // un tev tak bija jaunākais Harijs Poters izprintēts? domāju, pēc Borhesa pašā laikā ;P
nu davaj :) tikai vīns - tikai baltvīns būs ;)
kad?
droši vien pēc tam, kad tev darbs beigsies, pēcpusdienā :) bet, ja teu mans tel. ira (ir taču?), tad uzdžinksti pirms braukšanas drošības pēc.
šodien nivaru - šodien mammukam vajg palīdzēt. tad vēl šis tas :/
tava tel numbera gan nau. ja tu tā regulāri esi brīva un apciemojama, tad es moš rīt vai parīt piesakos ciemos? cik noprotu, tu esi kaut kur dažu desmitu min gājienā no manas mājas, ja?
ko tieshi tu lasiiji un kaapeec tev patiik vaards 'koposhanaas'?
smuks vārds :) bez tam - citādi to nenosauksi. Lasīju es Borhesa stāstus, kas iznākuši latviešu tulkojumā Jumavā... Tur ir gana cmuki bildīši iz Boša, un tas nu gan i bijis viens slims cilvēks.
Man domāt, ka neviena izteikta doma nav pašsaprotama pati par sevi. Tādā gadījumā neeksistētu vairs subjekta-objekta attiecības, izzustu autora jēga. Protams, idejas ir “nemirstīgas”, bet daiļliteratūra ir idejas+forma neatkārtojamajā konkrētā autora (šajā gadījumā Borhesa) mērcē. Un tas būtu absurds, ja, lasot viņa darbus, tie liktos pašsaprotami. Pašsaprotamas var būt matemātiskas formulas, filozofiskas definīcijas utt. Tikai ne vissubjektīvākais, kas vien var būt – literatūra, māksla |
|
|
|
Sviesta Ciba |