Man domāt, ka neviena izteikta doma nav pašsaprotama pati par sevi. Tādā gadījumā neeksistētu vairs subjekta-objekta attiecības, izzustu autora jēga. Protams, idejas ir “nemirstīgas”, bet daiļliteratūra ir idejas+forma neatkārtojamajā konkrētā autora (šajā gadījumā Borhesa) mērcē. Un tas būtu absurds, ja, lasot viņa darbus, tie liktos pašsaprotami. Pašsaprotamas var būt matemātiskas formulas, filozofiskas definīcijas utt. Tikai ne vissubjektīvākais, kas vien var būt – literatūra, māksla

(Reply to this)