Jūlijs 6., 2003
| 23:29 cilvēki ir bezgala trauslas un saudzējamas būtnes. tu nekad nevari zināt, pēc kura pieskāriena viņš saplīsīs lauskās.
tāpēc nav godīgi būt stiprai un neievainojamai. jo tas, kas ir neievainojams, ievainos otru.
lai arī - salūzīs tikai tas, kam jāsalūst. plīstoši trauki. tas uz laimi. varbūt dvēsele tiks laukā.
|
Comments:
From: | atkal |
Date: | 6. Jūlijs 2003 - 23:32 |
---|
| | | (Link) |
|
man šķiet, ka pasaulē nekas nenotiek godīgi... un var gadīties, ka negodīgi vispār ir būt. tas, ka mēs esam, ir negodīgi pret tiem, kuru nav, un varbūt arī pret tiem, kuri ir, bet nav tur, kur esam mēs, un nav tādi, kādi esam mēs... tikai minējums...
parasti viņi saplīst lauskās pēc PĒDĒJĀ pieskāriena..
| From: | skuka |
Date: | 7. Jūlijs 2003 - 00:08 |
---|
| | | (Link) |
|
Bet pirmais var būt arī pēdējais:)
Visbiežāk sašķīst lauskās tie, kuri nevar izturēt otra vājumu,asaras,izmisuma brīžus-tādu uzticēšanās līmeni. Tie, kuri gaida no otra spēku un saņemšanos...un neļauj vaļu savam vājumam...
varbūt arī tiks... bet ja nu netiks... tad tāds viņiem liktenis... |
|
|
|
Sviesta Ciba |