Janvāris 24., 2018
| 12:07 Šorīt drusku ieritinājos pasnaust Pasapņoju drusku, deguns nosala, ieritinājos dziļāk, padomāju, ka varbūt varētu celties, pastrādāt pirms gājiena pie zobārsta Padomāju, ka ir tāda dīvaina sajūta, nevarsaprastkāda, kādreiz es šito zināju Tad atklāju: es esmu laimīga Un sapratu, ka šī ir no tām izdevībām, ko nelaiž garām, neatkarīgi no tā, cik darbi ir iekavēti, ja tu esi laimīgs, tu esi laimīgs Padomāju vēl par tām pusreālajām pusizdomātajām lietām, tām iedomu un sapņu pasaulēm man galvā Un padomāju, ka iedomu pasaules ne ar ko nav sliktākas par īstām Un par to, ka dīvaini to visu dienā, kad Ursula le Gvina nomirusi; it kā vajadzētu tieši otrādi, bet ir šādi; nu, it kā Ursula Le Gvina vairs nebūtu sakoncentrēta noteiktā un diezgan ierobežotā telpas punktā, kas nozīmē, ka tagad jebkurā citā punktā ir vairāk Ursulas Le Gvinas
*
after all the shocks the way the heart unlocks Mūzika: Laurie Anderson - Slip Away
|
Comments:
Burvīgs ieraksts!
Un lai nav tik traki pie tā zobārsta, kas, protams, parasti ir diezgan traki in general. (arī zobārstbailes tāpat kā Ursula le Gvina vienk. ir visur, you can't help it!)
Nezinu, kāpēc pirms iekavām nodzēsu izsaukuma zīmi un ieliku punktu, bet bija domāts kā vēlējums. :D
nebija traki, absolūti burvīgs dakteris - nu ne tā, ka uķi puķi, bet uzreiz pieņēma kā faktu, ka man anestēzija strādā ne kā normāliem cilvēkiem, paskaidroja, kādēļ un NEMORALIZĒJA, fuck yeah |
|
|
|
Sviesta Ciba |