others

Guntars: A kas ir Kārlis?
Mārtiņš: Idiots.
G: Nu bet kas viņš ir?
M: Idiots.
G: Nē nu bet vispār, kas viņš ir?
M: Nu idiots!
G: Nu bet laukumā?
M: Nuuu... idiots!
G: Nu bet kam viņam būtu jābūt?
M: Aizsargam... bet viņš ir idiots.

Eirovīzija - tas ir šovs ar fluoriscējošām apakšbiksēm, kura dziesmas tu ne tikai nespēj atcerēties, bet pat nedzirdi, jo smejies neticībā, ka šo visu skaties. (Moldova izrādās... a man likās, ka Vācija joprojām)
(Bet mēs visi protams par Grieķiju. Vienkārši, lai redzētu, kādus trusīšus un no kurienes viņi izvilks, lai to visu pēc tam sarīkotu)

Источник – это начало, но он же и конец всему.

(iz kādas grāmatas...)

FML. Rīt piecos uz lidmašīnu, pāris stundas Helsinku saulītē, Bankoka. Pack, pack, pack, lidmašīna atpakaļ, ar pārsēšanos Helsinkos un...

Un tad vasara, jūra un meitenes. Beat that!

Tikko aplaudēju - super dialogs GOTT 2s e7 starp Āriju Starku un veco Lordu Lanisteru :P
Izbaudīju!

Shovakar Garkalnee gaidaams viegls alus un mainiigs shashliku daudzums koleegju kompaanijaa. My favorite weather!

yeah, es nekļūdījos, ka man Scott Pilgrim vs the world besīs, it was retarded. Tajā nebija ne kripatas nopietnības, references uz oldschool gaming atstāj mani pilnīgi vienaldzīgu, tas saraustītais plūdums, debīlie dialogi un bērnišķīgā ideja, viss bija totāls fail. 50 minutes wasted - normāli spēju noskatīties 35 min, pārējo filmu skimmed in 15.
Ramonu par foršu tēlu, manuprāt, padarīja Scotta attieksme pret viņu. Varbūt es kaut kam pārlecu pāri, un vienkārši izlaidu lietas, bet nez. Smuka meitene, kuru grūti impress?
Kādēļ jums tā filma patika?

Cilvēka uztvere ("perception!" — man uzmācīgi galvā skan) tomēr ir baigā manta. Kad es nerakstīju bakalauru, nekur nekad neredzēju neko par bakalauru. Tagad tāda sajūta, ka visi cibā, twitterī, facebook, dajebkur ir izdomājuši, ka bakalaurs ir galvenā dzīves tēma. Es, protams, neesmu izņēmums.

No visām tām pašām nedienām, kuras ir citiem, man vēl papildus nāk klāt — nu nahuj es nevaru rakstīt to darbu angliski? Es absolūti vairs nemāku tulkot uz latviešu valodu un bieži vien pati savas domas tulkoju no eng uz lv. Mļeh. Un 70% darba ir tulkots. Un viens vadītājs man saka, ka man ir par daudz citātu un cits, ka par maz. Nu ejiet dirst. Esmu nonākusi pie tā posma, ka rakstīšu kā gribu. Atpakaļ nemetīs, jo mana tēma redz, esot, kā izrādās, unikāla un oriģināla. Labrīt, lol. That's the story of my life, bitches.
F.U.C.K. Y.O.U.

Es pabeigšu šito kaut vai tāpēc, ka nav vērts to izgāzt. Nav vērts par to domāt tālāk par rakstīšanas procesu vairs mūža laikā. Nav.
Tā ir mana motivācija.

Visi augstskolas referāti un prezentācijas, kas jāatbild auditorijas priekšā ir lielisks treniņš manām runāšanas spējām, ko es vēlos attīstīt. Patīk vērot publikas reakciju uz savu un citu uzstāšanos, pētīt, kāds balss skaļums piesaista vairāk uzmanības, kura brīdī publika sāk garlaikoties, kurā brīdī vajag mazliet pajokot, lai atsvaidzinātu uzmanību, kurā brīdī – mainīt intonāciju un balss skaļumu. Un tad, kad guļoša publika, nogurdināta no nebeidzamām prezentācijām, pēkšņi paceļ galvas un sāk mani klausīties, es jūtos ļoti laimīga. Un pasniedzēji laikam mani ienīst, jo manas uzstāšanās ir ne tikai materiāla pasniegšana, bet arī joki, apkopotā superzinātniskos vārdos rakstītā materiāla izņirgšana („šo slaidu es vispār izlaidīšu, jo tapāt neviens neko nesaprot” stilā), brīžiem – viegli žargonismi, sarežģītu gadījumu izskaidrošana uz sadzīves piemēriem. Toties publika ir sajūsmā. Un es jūtos kaut kā tā:

                   

kad ir tik daudz lietu, ko darīt (un arī nedarīt), kur būt un par ko domāt un runāt, šodien es brīnos, ka cilvēki vispār garlaikojas.
izsmēķēju cigareti pie Māras dīķa. vienpadsmitā šīs vasaras pirmajā paciņā, laikam secinu, ka tomēr atsākt smēķēt ir baigi grūti. jādomā vai trīs vasaras mēneši ir to pūļu vērti. but it just looks so damn good.
nosēdējām divas ar pusi stundas Andrejsalā runājoties. i just love my friends who seem to have had a huge pot of crazy for lunch. izrādās, cilvēkos esot kaut kāds DNS, ko saucot par "junk DNA", jo viņš neko praktiski nedarot, kā arī nav sastopams nekur citur uz mūsu planētas. nu un teorija saka, ka reiz zemi ir mēģinājuši apdzīvot kaut kādi divine citplanētieši, bet mūsu zeme viņiem bijusi inhabitable, so viņi sajauca savus gēnus ar pērtiķveidīgajiem un attīstījās primitīvais cilvēks. pēc tam, daudz daudz gadus vēlāk, kāda cilvēku sieviete esot pavedinājusi vienu no šiem aliens, un viņiem ir bijis dzimumakts, kā rezultātā jau pus-pērtiķu pus-divine-starhuman gēnu maisījumam tika piejaukti vēl star-human gēni, un tā aizsākās *vēl* attīstītāku cilvēku lineage. lasi - balto rase. isn't that cute?
kā arī man esot jānoskatās Scott Pilgrim vs the world, jo es kaut kādā veidā atgādinot Ramona no šīs filmas.
tagad man ir debīlākais iedegums uz pasaules.

( šodien sanāca pabūt tikai garlaicīgās vietās )

(šī nav apmaksāta reklāma)

man šķiet, ka esmu atradusi vienīgo socportālu, kurš mani aizrauj: http://www.endomondo.com/ tas nebeidz mani pārsteigt ar savu lieliskumu un advancētību. piemēram, manu vakardienas 30km velobraucienu tas ne tikai caur telefonu trackojošiem satelītiem ir detalizēti izzīmējis kartē, man ir redzams, kāds ātrums ir bijis katrā brīdī, vidējais ātrums workoutam, altitude, patērētās kalorijas, un, it kā ar to vēl nebūtu gana, tiek arī izveidots playlist ar dziesmām, kas skanējušas treniņa laikā. incredible.
tas tevi actually motivē nolikt pīrādziņu, piecelties no datorkrēsla, un doties ārā kaut ko darīt.
žēl tikai, ka tik maz draudziņu to izmanto. un zinot savējos, ar to arī laikam būs jāsamierinās. bet nav ko žēloties, jādodas labāk skrējienā.

( vai es pieminēju, ka sportošanu var lieliski apvienot ar instagramingu? )

ļoti labas bildes delfos: kā vakarnakt Pērkontēvs Rīgu slānija :)

Šovakar jāskatās Eirovīzija no Baku un jātur īkšķi par Anmariju :)

Pamodos piepiipeetaa istabaa. Dzerot riita uudens kruuzi, ar markeri pasviitroju UN CILVEEKUS JUMS BLAKUS uz pacinjas skarbaa briidinaajuma teksta. Cerams, ka neuzkriitoshais maajiens tiks saprasts. Man pat nebuutu pretenzijas, ja vinji piipeetu kko aromaatisku, bet taa klasisko papirosu smaka ir necieshama.
Tad veel kaads ir pamanijies noskalot pagaajushonedeelj nopirktaas poda brilles stiprinaajumu podaa. I don't even.

noskatījos the Avengers, un šobrīd esmu tādā fangirlie sajūsmā, ka nevaru izdabūt artikulētas skaņas pār lūpām
epic epic epic shizz

next on the line: Captain America: the first Avenger

( turns out, ANYTHING can be found on tumblr )

Labaas zinjas - dabuju Kindle Touch pa 60Ls
Sliktaas zinjas - tam ir defektiivs touchscreen.
Nav taa, ka nevar lietot, bet gandriiz nekad nerespondee uz pirmo pieskaarienu un dazhreiz atdeve ir diivaina - piem. lapa tiek paarshkjirta nevis uz priekshu, bet atpakalj. Pulkstenja iestatiishana vispaar bija murgs. Jaa, softu apgreidoju - nepaliidz. Probleema tur, ka garantijas remontu/repleismentu var dabuut tikai ASV, uz kurieni koleegjis brauks tikai juunija viduu.
Such is life.

Šodien es, kā jau vidusmēra latvietim pienākas, strādāju feisbukā un klausos draudzeni, kura kaut ko muld par „I have the pussy I make the rules” principu un apvainojas uz vīrieti par to, ka viņš neesot pietiekami dāsns, un tas ir totāli nekaunīgi, jo „es viņam taču dodu seksu”.

Tā sieviešu taktika – vīrieša manipulācija ar seksa palīdzību, man vienmēr izraisa lielu, lielu watzefaku. Sajūta tāda, ka sieviete ir staigājošs caurumiņš, kurš atveras atkarībā no tā, cik daudz drēbju, rotaslietu, naudas un izklaides tai tiek upurēts. Un man rodas jautājums – vai tai sievietei pašai seksu negribas, ka procesu viņa padara par manipulācijas instrumentu? Tik ļoti sveši man ir tie „sieviešu viltības” paņēmieni. Es uzskatu, ka ir vienkārši jābūt awesome mīļākai - un tev pats no sevis viss upurēsies. Man liekas, mani pašu varētu manipulēt ar seksu, ja labi gribētu.  

Un beigās retorisks jautājums – kā princips „I have the pussy I make the rules” darbojas lesbiskās attiecībās? :D 

Clean my wounds
Wash away all fear
Let courage be mine
No one hears me crying

paģiras un mazliet saules apsvilusi seja