| |
[Apr. 6th, 2011|01:24 pm] |
ou mai gād! Marta "Lilit" ir intervija ar Manfeldi. Un to atklāju tikai tagad, jo, šķurinot pa diagonāli bildītes pāri, piefiksēju kkādu tādu jaunkundzīti, nezinu kādu, līdz ar ko šķiru tālāk. abet izrādās tā Andra, šķiet, intervijas fotosesijai izgājusi "brīnišķīgās pārvērtības" lilit stilā. Līdz ar ko no visai rosinoša paskata jaunas sievietes pārtapusi parastā biroja žurkā svētdienas outfitā no outleta veikala "Next". Sēdēju, domāju, vai nepatika ir straujo pārmaiņu un šoka dēļ, vai tiešām nav lāga. domu domas izdomāju, tēva cūkas ganīdama un tomēr secināju, ka laikam tomēr tas būs tāpēc, ka nav lāga. Viņa izskatās kā lielum lielais vairums viņas paaudzes sievietes ar darbu no 9-17, pirmdienas-piektdienas, kaut kādā mērā, iespējams, pat neveiklāk, salīdzinot ar tām, kurām šis imidžs jau no vadības fakultātes vai banku augstskolas pirmajiem kursiem ir asinīs.
No otras puses - ja gribi "pievilināt" nevis mūžam radošajās mokās cietošos, neatzīti ģeniālos kulturāļus, kuri pīpes vel joprojām pa sirmās mātes naudu pērk un siltas ēdienreizes ietur tikai tad, kad tiek viesoties pie kadas no savām "bijušajām mūzām", tad nekas cits neatliek kā uztjūnoties atbilstoši citiem vizualitātes kōdiem.
no otras puses, varbūt viņai tieši tas arī bija vajadzīgs šajā dzīves posmā - pārmaiņas un distancēšanās no visa vecā.
jebkurā gadījumā - šoks. |
|
|
| |
[Apr. 6th, 2011|05:40 pm] |
Kamēr padomju cilvēks slāpa sapņos par to, kas un kā notiek tur tālajā amērikā (lasīt čikāgas piecīšu balsī:), paši amīši filmē filmas. ne gluži tīru reālismu un socreālismu (ir arī tādas, bet par to ne šoreiz), bet mākslinieciski apstrādātas un izrotātas sociālo un politisko aktualitāšu epizodes a ļa īzīraideri, Serpiko, Dog Day Afternoon u.tml.
vēl komplektam klat:
Blue collar ar jauniņu Hārviju Keitelu par sūro autōrūpniecības darbinieku dzīvi, arodbiedrībām etc. Intro daļa vienkārši zelts (katram sūram virpas griezējam un vesera cilātājam silti iesaku noziedot 6 minūtes dzīves laika kultūrizglītībai. vēlams ar kvalitatīvu un skaļu audio:)
The hospital ar streindžlava trako militāristu Džordžu Skotu kā pusmūža krīzes, izjukušas ģimenes dzīves, erektilās disfunkcijas māktu slimnīcas galveno ārstu iestādē, kuru, šķiet, nav iespējams kontrolēt.
70' gados kinošņiki prata taisīt filmu prelūdijas pa smuko - domā paskatīsi 5 minūtes, kas tas tāds vispār ir, abet attopies, kad beigu titri jau iet. Filmas varonis, komentējot to, ko varētu saukt par "The hospital" intro, lieto vāŗdu savienojumu "what is this? Some kind of Roman farce?" btw, lai netaisītu spoleri, neteikšu, kāpēc, bet Skota sōlō aktierspēle vienā epizodē tik pamatīga, ka man pat varētu sākt patikt sirmi, no stresa impotenti, noguruši veci vīri :DDD |
|
|