Palīdzi man sajukt prātā

esmu iepinusies savos tīklos

man nav sapratnes ne par ko

es zinu neko

es jūtu visu

sapiņķerējos pati savās domās un tagad

klusēju

un pat smaidu

par sevi labsirdīgi

atkal jau iekritusi

aizveru acis

aizveru sirds vārstuļus lai

tie netērē velti spēkus

kam?

liekas neviena nav kaut arī

joprojām skaties uz mani nepārprotami

skaties

kā no citas pasaules vai

ekrāna otras puses un šķiet

attālinies kaut joprojām tava elpa veido

mistiskus ornamentus uz manas sienas

kaut joprojām tava ķermeņa sviedri

izplūst manos palagos

un es smaidu jo

nekā cita neatliek

tu aizej.

Ej.