Lai kā man negribētos to atzīt - nepastāvība ir mana stihija. Es nezinu kas notika un vēl mazāk es zinu kas notiks tālāk. Kādreiz es zināju ko tieši es vēlos, es zināju kā ir jābūt. Vairs ne. Es zinu tikai to, ka vairs nedrīkst pieķerties. Pie sajūtām, pie cilvēkiem, pie vietām.
I feel: exanimate