![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Īstens datoriķis garlaicīgā lekcijā izvelk ārā(nav skaidri zināms, no kurienes) laptopu un pieslēdzas bezdrāts internetam. Palasa Daily Tech un ScienceDaily. Tad paskatās savu LiveJournal.com. Ja ir, kas interesants, tad parādā saviem draugiem. Pa starpam visam šim vēl paskaipojam ar saviem draugiem tālumā. Tad iečekojam savu džīmeilu. Papriecājamies par to, ka atnācis meils, kurā paziņots par to, ka Amazon.com drīz piesūtīs pasūtīto grāmatu par datorspēļu kodēšanu. Atkal paskaipojam, jo tālais draugs ir ļoti uzmācīgs. Gūglē pameklējam, kas labs atrodas uz tavu un tavu draugu vārdiem. Kādā starptautiskā kodētāju olimpiādē atkal šie pa vasaru piedalījušies. Kad visi priekšdarbi ir apdarīti, tad varam uz emulatoru uzlikt, kādu senu datorspēli (sentimentālu atmiņu dēļ, kā toreiz, kad rociņās turējam konsoli). Un tavi apkārt esošie draugi vaļējām mutēm blenž tava laptopa ekrānā un brīnās par tavu izveicību datorspēlē. Drīz vien pasniedzējs pasaka, ka "Tiksiemies nākamajā lekcijā!" un tev ir jādodas prom uz citu auditoriju, kur tu atkal varēsi atvērt savu mīļoto laptopu.
weird
Mans īstena datoriķa ideāls ir laptops ar satelītpieslēgumu. Savukārt grāmatas netiek pasūtītas, bet rakstītas, un ne par spēlēm, bet par mākslīgo intelektu. Kodētāju olimpiāde lai paliek - bet saistībā ar open source. Savukārt apkārt esošie draugi vaļējām mutēm blenž laptopā ekrānā darbojošos 3D animāciju demo ar skaņas pavadījumu, kas arī ir paša datoriķa sintizēts.
Kautgan... Tas laikam bija datoriķa ideāls, ko man pašam savā laikā nav izdevies sasniegt. Bet tomēr.
neticu, ka nespēj bez tiem dzīvot.. ehh
tikai zheel ka skolaas nevar ne vilkt aaraa laptopus ne arii ir pieejams bezvadu internets.
mauciiba saku es.;)