Mazās aktīvās un pagalam inteliģentās daļiņas, kuras kāds palaidnis sabēris mazgāšanas līzeklī, izvilkušas no bikšu kabatām saņurcītos konfekšu papīriņus, iztaisnojušas tos, un glīti sarindojušas pie veļas mašīnas durvīm, lai mierīgi gaida, kad viss tur beigs grozīties un skaloties un tiks nolaistas asinis... tfu!.. t.i. ūdens, protams.

Pēdējā laikā parādījusies kaut kāda pārspīlēta zaļās krāsas uztvere. Ja vakarā, griežot dilles, tās šķita apmlam spilti zaļas, ko varēja izskaidrot ar rietošās saules stariem, kas krita gandrīz līmeniski, un diļļu zariņus izgaismoja gandrīz no apakšas, tad spināti (man gribētos domāt, ka tie ir spināti, lai gan - kāda starpība) lielveikala puskrēslā zaigoja gluži mistiskā kārtā.