Rīta kafijas vietā iebrūvēju tēju, un pamanīju tikai tagad, kad krūze jau pusē.

No augšas raugoties, izrādās krūmi pie mājas apgriezti cilindru un taisnstūra paralelogramu formā (un vēl tur šobrīd kaiņmājas vecene atvedusi padirsināt savu jranci - pa purnu!). Tā vien šķiet, ka kāds te cenšas ierīkot franču dārzu. Varbùt ar laiku uzradīsies marmorā kaltas plikas meitenes un strūklakas.

Šķiet, beidzot esmu iemācījies pateikt nē, un šovakar no sirds to izbaudu, jo kolēģes, afišā izlasījušas "...ar džeza grupu" un labu gribēdamas, pierakstīja mani, atvaļinājumā esošu, uz tīmbildinga pasākumu koncerta izskatā. Par laimi iedomājos internetā sameklēt un paklausīties, kas tas būs. Šajā vietā, augsti godātie un ļoti cienījamie cibas snobi, lūdzu aizveriet acis un tālāk nelasiet! Lai gan pieļauju, ka tieši šobrīd pucējat kurpes vai sienat matos bantes, lai dotos uz Dailes teātri klausīties TO, un mana kaunā krišana un vispārējais pagrimums paliks nepamanīts (šoreiz). Nē, nu es arī spēju pēcballītē, samalkojies ugunsdziru, līst bučoties ar komponistu un slavēt par neiegrožoto domas lidojumu, vai uzteikt izpildītāju tehnisko meistarību, taču diemžēl eksistē trokšņi, no kuriem man sākas migrēna.