Sniegs vēl nav īsti uzsnidzis, bet pagalmā jau rosās traktors, skrāpēdams no iebraucamā ceļa to pašu neko. Kopā ar koku zaros gaudojošo vēju, tas rada sajūtu, ka ziema no tiesas ir klāt.
Es tik vēl iedomājos par pirmajā stāvā mītošajiem. Nez, kas viņiem prātā, kad logā zibina dzeltenā zibspuldze no traktora jumta?

Pieķēru sevi cepam kukurūzas pankūkas, un nevilšus sāku pats sev taisnoties, ka tas nav kādu slimīgu iedomu dēļ, bet tik dēļ tā, ka šie mājās bija vienīgie milti.
Vienalga garšos pēc tā, ko uzliks virsū.
Un mazliet pēc piedeguma, ja nerimšos cibot.