No rīta, draucot uz darbu, divdesmit minūtes pasnaudu autobusā. Tas bija tieši tas, kā krievi saka, ko dakteris parakstījis. Izkāpu manāmi mundrāks. Tikai pēc tāda pusmiega, rīts šķita kļuvis daudz dzestrāks.

Kopš Rīgā vairs nerīko praidus, tolerasti pievērsušies valodu jautājumam.

Tā vien šķiet, ka pa ceļam uz nākamo cēlienu vajadzētu nopirkt kaut ko uzmundrinošu. Sakiet, lūdzu, kuram no tiem draņķiem ir kaut cik ciešama garša?