Šovakar politiskais komentētājs A., skumju skatu uzlūkojot pasauli, stāvēja ar savu Arseniča blašķīti un šo to zacenei groziņā pie kases. Kad pienāca kārta norēķināties kaut kādam mudakam, ar veselu klēpi keksu, A. kļuva nervozs un žigli pārvietojās uz rindu pie blakus kases. Pēc mirkļa, droši vien konstatējis, ka babuļi ar piena paku, spēj visu nobremzēt vēl trakāk, nekā pilsonis ar apšaubāmu gastronomisko orientāciju, atgriezās kur bijis. Izlikos, ka viņš prom nav gājis un neiebildu. Pa to laiku kasiere nebeidza vien pieskaitīt keksus. Drīz vien A. atkal pārņēma izmisums. Brīdi aplūkojis Arseniču savā iepirkumu groziņā, aizdevās atpakaļ plauktu virzienā un atpakaļ vairs neatgriezās. Pa to laiku keksuvīrs bija aizgājis, tāpat citi aiz viņa stāvošie, arī es devos prom. Netālu uz ielas atkal uzdūros A. Viņš devās kur nu devās, apcerot iepirkumu maisiņa saturu. Tā kā pie kasēm viņu vairs nemanīju, droši vien bija izlavījies ārā pa otru pusi, un aizgājis nesamaksājot.