Naktī, grūti pateikt, tuvāk vakaram vai rītam, labu sev vēlēdams, nospriedu, ka būtu jauki pagulēt mazliet ilgāk un pārliku modinātāju sākumā piecpadsmit, tad divdesmit minūtes vēlāk. Bet no rīta, kas tev deva, pamodos kā ierasts. Un tad, izmisīgi aizžmiedzis plakstus, spītīgi tinos segā, gaidot, kad pienāks laiks un atskanēs modinātāja signāls. Un tā vienmēr, gandrīz vienmēr.

Pusdienlaikā pasūtu veģetāro plovu, bet kolēģi skatās lielām acīm un brīnās, līdz viens pārjautā: "Digitālo plovu?"