Interesanti, vai rakstnieks, kad sāk rakstīt grāmatu, skaidri zin, kas, kad un kāpēc būs, kā skolā mācīts, vispirms sastāda plānu, vai arī laižas ceļā kā klaidonis ar vienu mugursomu, kurš devies ar stopiem uz Ugunszemi, visai aptuveni aptuveni nojaušot debess pusi, kur tā atrndas, bet nestādoties priekšā, kas ceļā sagaida. Pirmajā gadījumā man viņu būtu mazliet žēl.