kubieša cīņa pret Kļičko bija gatavais farss. To, kuri pirka biļetes, vietā es prasītu naudu atpakaļ.

Šodien tāda jauka diena. Tikai kontrolieri siro trakāk kā Somālijas pirāti. Lūk, nostopē tāda banda trolejbusu starp pieturām, tūlīt ņems uz abodrāžu, bet te tev nu bija, šoferīts durvis vis vaļā never. Šie stāv ārpusē, nobloķējuši visus iespējamos upuru bēgšanas ceļus, nepacietīgi mīņājas, bet trolejbusa vadītājs, tā vietā lai laistu viņus iekšā, paziņo skaļrunī: "Tūlīt iekāps kontrole, vai jums visiem ir biļetes?" Un tad vēl mirkli pagaidījis un pārliecinājies, ka neviens nemetas pie viņa ar naudas maku, izkārsa balto karogu un atvēra durvis.

Šodien nospriedu, ka mans džīnas tādas kā padilušas, varētu būt laiks atjaunot. Domāts, darīts. Aizgāju uz veikalu. Nāk pretīm pārdevēja, sveicina. Es arī saku čau, bet prātā pārcilāju kur un kad... pēc tam nospriežu, ka nē, mums nekas nevar būt bijis. Varbūt vēl viena mana meita? Bet tad nolēmu pievērsties tam, kāpēc biju tur ieradies. Skatos - biksiņas. Hmmmm... par 95 Ls (par šito naudu ja ne govi, tad vismaz kilogramus 30 liellopu gaļas kotlešu masu var nopirkt!). Bet biksiņas tādas padilušas. Staru apakšmala nodriskāta, sēžamvieta un augšstilbi padiluši vēl trakāk nekā manām vecajām. Nē, nu skaidra lieta, panēsāja, apnika, pārdod citam tālāk. Bet tak vismaz ielāpu būtu uzlikuši! Bikses, protams, nenopirku. Tieši otrādi, sāku apsvērt vai nepārdot vecās. Sanāktu peļņa 200%. Nav slikti, manuprāt.