Kaut kādā absolūtā autopilotā, regulāri ne vairāk kā 3-4 stundas miegs sāk likt sevi manīt, izkāpu no autobusa un devos uz darbu. Tad pēkšņi attapos, ka te man jānāk vakarā, bet tagad bija jākāpj tramvajā un jābrauc uz otru. Kā reiz īstajā brīdī, lai pamātu aizbraucošajam tramvajam. Bet tad tomēr to pārķēru pie operas. Pa īāko ceļu, kamēr tas brauca apkārt Vecrīgai.

Centis Ūbelis, iespējams, pārgrieza vēnaz, jo ieraudzījis Dormeo matraču pircējus, saprata, ka viņš tos televīzijā nespēs pārspēt.