Raksturojiet mani ar trim burtiem!
Ai, nē! Varu iedomāties. Labāk nevajag!

Vecā gada vakarā dažus mirkļus pirms pusnakts vilks noķer kazu un grasās to apēst. Kaza pārbijusies trīc un izmisīgi cenšas izdomāt, kā izglābties, vilks siekalojas gardas maltītes priekšnojautās.
Te garām iet lapsa, ierauga šos abus un saka: "Lai jums abiem Jaunajā gadā izdodas viss, ko esat iecerējuši!"
Kaza un vilks pārsteigti iesaucas vienā balsī: "Kā tu, rudā dura, to iedomājies? Ņirgājies?" Un, bliukš, ar ķepu tai pa purnu, bāc, ar ragiem pa sāniem...
Tad iedzersim, dārgie frendi un nejauši iemaldījušies lasītāji, vēlāk, kad tiksim pie galdiem, lai nākamajā gadā vilks paēdis un kaza dzīva, un mums par to nekas nebūtu!