Interesanta situācija. Atnāca no VID bieza, jo bieza aploksne (ar šito rulli, var nosist buli ©Velna kalpi), kurā tapu informēts, ka viņiem ir citas ziņas par summu, ko esmu saņēis par intelektuālā īpašuma izmantošanu. Viņi mazliet parēķinājuši un secinājuši, ka tas visu maina un esmu mazliet parādā, un topu laipni aicināts iemaksāt iztrūkstošo summu. Pie viena jāparaksta un jānosūta precizētā deklarācija vai arī paskaidrojums. Sameklēju savus papīrus un atradu kantora izsniegto Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām (1.pielikums MK 2008.gada 25.augusta noteikumiem Nr. 677), kurā tomēr minēta tā summa, ko tiku norādījis deklarācijā, apakšā zīmogs un atbildīgās personas paraksts. Lūk! Tagad štukoju, ja parakstīšu un nosūtīšu to, ko man atsūtījuši no VID, vai mani neieliks cietumā par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, jo dokuments, kas man te līdzās guļ (stāv?) uz galda, vēsta pavisam ko citu. Hmmm!? Laikam lieki teikt, ka uz Skanstes ielu skaidroties es nebraukšu un visdrīzāk arī neko neparakstīšu un nesūtīšu, jo par pastmarkām vai e-taloniem būtu jāiztērē vairāk nekā sastāda parāda summa. Visekonomiskāk un ergonomiskāk būs vienkārši atdot to, ko jumts prasa.

Diena galā, bet pats prātīgākais, kas izdarīts, ir izvārīta auzu putra un no sniega notīrīta lodžija.

Gribēju ierakstīt, ka Bernards Šovs nomira 3 gadus pirms Hefners sāka izdot Playboy, taču laikus iedomājos apskatīties, vai bez lugu autora nav vēl kāds. Kā Andri Bērziņi, piemēram.