Mode mainīt cibas lietotājvārdus mani varenmulsina. Citkārt apskaties savu frendu lapu, bet tur ierakstījies kāds ar pilnīgi svešu vārdu. Un tad jāmokās ar aizdomām, ka vecums ar visām no tā izrietošajām prāta vainām jau klāt. Līdzīgi, ja atsāk rakstīt kāds, kurš gadiem klusējis.

Reiz man patrāpījās žāvēta vīģe ar visu lapiņu. Nezinu, vai tā bija atstāta smukumam vai svaram, vai slinkumam par godu. Vienalga! Grauzu vīģi un pētīju lapiņu, un domāju, kā gan viņi toreiz Pirmssākumos varēja ar to piesegties! Vai nu vīģu lapas toreiz bijušas lielākas, vai arī mantiņas mazākas, kādi vēl varianti?

Izdomāju, kā sarīkot terora aktu lidmašīnā par spīti aizliegumam ienest salonā manikīra šķērītes un savus spirtotos dzērienus. Kad lidmašīna uzņēmusi augstumu, un komandieris atļāvis atsprādzēt jostas, atpogāt pogas, atāķēt krūšturus un visu pārējo, skaļi un pārliecinoši jāiesaucas: 'Skat, kur smuki mākoņi!' To dzirdot, visi metas pie iluminatoriem, lidmašīna sasveras uz sāna un apgāžas.
Nolēmu nepatentēt šo know how, bet dalīties ar to uz creative common licences pamata.