Braucu autobusā un nevilšus pievērsu uzmanību priekšā sēdošās meitenes copei. Ja precīzāk, tad zirneklītim, kurš centās noaust tīklu starp viņas pakausi un sēdēkļa atzveltni. Vienu  pavedienu tam bja izdevies nostiept, bet otru un visus sekojošos nekādi neizdevās, jo jauniete pārlieku grozīja galvu vēroties aiz loga tumsā. nez, ko viņa tur gribēja saskatīt.

Šodien braucu autobusā (atkal) un vēroju meiteni (atkal). Šoreiz pārmaiņas pēc profilā. Vienubrīdi pat nodomāju būtu es biku izskatīgāks, nu tāds lai nenobiedētu uzreiz, varētu iet klāt un teikt: "Meitenīt, meitenīt, vai nevēlaties, la iepazīstinu ar savu dēlu? Viņam Jūs varētu patikt. (t.i. man gribētos lai viņam patīk šitādas)" Bet tad viņa iegrima eatpraylove lasīšanā un nospriedu, ka labāk jau netraucēt.