Rakstīju, rakstīju, pat nokavēju uz autobusu aiziet, un tad nodomāju a nakuj man tas jums vispār būtu jāstāsta, un kuru tas napig vispār interesē. Nodzēsu un aunu kājas, un pie sevis pukojos: "Kretīni tādi! Dēļ jums autobusu nokavēju! Nebūtu rakstījis, jau būtu ceļā. Es jums to vēl pieminēšu!"