Vai SK Latvija būtu vieta, kurp alkt nokļūt?

Kāpēc mūsu zeltenes tā iecienījušas dienvidniekus? Tas taču ir elementāri! Ja pavēro pircējus hipergastronomā dienas pirmajā pusē, viss top skaidrs. Vietējais bālēliņš, vai bratans, kā nu kurā gadījumā, es viņiem pases nepētīju, pērk čipšus-kolu vai čipšus-alu, kamēr kaukāziešu tautības seja iegādājas  sulas paku, mazo pudelīti arsēna tinktūras (Arseņjič) un prezervatīvu megapaku (12 gab.).

Tāda sajūta, ka veikalu Barona un Merķeļa ielu stūrī iekārto tikai atklāšanas dienas ballītei. Citās dienās neesmu tur redzējis nevienu, kas nebūtu pārdevējs vai apsargs. Apsargi parasti ir vairāk. Bet tā viņi tur pārģēbj manekenus, pieskrūvē jaunas izkārtnes un sarīko iedzeršanu. Pēc kāda laiciņa atkal tas pats. Pārģēbj, pieskrūvē, iedzer. Pārģēbj, pieskrūvē, iedzer. Iepriekš tur kaut kādi geju praķlīši bija izlikti, tagag maina uz rozā šmotkām. Dialektika, dritvaimicīt.

Biznesa plāns briljantu kontrabandai no Latvijas uz Britu salām.
Īsumā - pārrodas britu tūrists pēc Vecrīgas apmeklējuma dzimtajā ciemā. Tur viņu sagaida sieva un upravdom ar loterijas biļetēm un jautā  šim: a ko tev galva ieģipsēta. Viņš saka: gāju pa ielu, uzkrita lāsteka, zaudēju samaņu, atjēdzos - ģipsis.

Februārī Stopiņu novadā reģistrēti tikai divi jaundzimušie. Nav jau tā, ka es te tagad mudinātu organizēt glābšanas komandu un tūlīt pat doties turp kaut ko darīt lietas labā. Vienkārši tā sanācis, kā pēdējos gados ir bijusi iespēja (vai arī ir nācies) sekot līdzi šai statistikai, un šis ir rekordmazs skaitlis. Parasti viņi tur ir vaislīgāki.

Nevaru pastrādāt - mēness spīd acīs.