Ūdenspolo radies XIX gs. beigās  britu kolonijās. Viengad esot bijusi īpaši karsta vasara un aristokrātiem apnicis sviedrēties zirgu mugurā, aspēlējot polo. Tā nu kādam lordam, neviens vairs īsti neatminas viņa  vārdu, iespējams Drordžs vai Džeimss, varbūt Viljams, ienācis prātā, ka fiziskās aktivitātes ūdenī varētu būt patīkamākas un vieglāk panesamas. Sākotnēji ūdenspolo daudz neatšķīrās no sava sauszemes priekšteča. Tikai spēles dalībnieku ietērps bijis trūcīgāks un sēdējuši tie jūraszirdziņu mugurā. Pēc Pirmā pasaules kara, kad sāka plosīties grīnpīss, jūraszirdziņus nācies laist brīvībā, un turpmāk sacensties peldus.

Atgriežoties pie magoņmaizītēm, pārdošanā parādījušies LSD televizori.

Domāju, ka noteikti justos labāk, ja neveiksmīgu apstākļu sakritību neuztvertu kā personīgu apvainojumu.
No otras puses, ja tie būtu sakrituši man labvēlīgi, es justos vēl labāk. Sukas, bļē!