Pamazām vien te sāk kļūt garlaicīgi. Gandrīz varētu lūkot, kur vēl vienu vai divus vakarus nedēļā ierāmēt nekrologus, vai izvietot preci gastronoma plauktos, ja vien būtu kantori, kam tādi reti viesi vajadzīgi.

Jāsecina, ka vienatnē trīs istabas es nespēju apdzīvot. Ar divām un palīgtelpām vairāk kā pietiek. Patiesībā lieliski spēju satilpt vienā, lai gan nenoliedzami ir patīkami pa laikam pamainīt apkārtni. Kaut vai tāpēc, lai TV pults nekārdinātu. Bet trešajā tik retu reizi ieklīstu apskatīties vai tur nav izlaidis garu kāds floksis, vai lai sameklētu zīmuli vai šķēres. Ja tur būtu pievilkts ūdens, varētu uzstelēt palielinātāju un pamēģināt beidzot pārvarēt slinkumu. Bet tā - nekā.

Un vēl pagājušonakt novājēju par 300 g. Tas ir vienkārši traģiski - tu, cilvēks absolūti nekā nedari, guli, necelies un ne no kā lieka organismu neatbrīvo, bet no rīta sver par 0,3 kg mazāk kā vakarā gulēt ejot. Šito vajadzētu pateikt svara vērotājiem. Lai beidz māžoties ar skaitīšanu, vienkārši lai beidz rīt un guļ.