Ar nebāz savu degunu manās darīšanās ļaudis parasti domā lielās vai mazās darīšanas?

Vajadzētu apskatīties bankas kontu, bet nekas labs tur nav gaidāms. Tomēr par spīti tam, šorīt iedomājos, ka varbūt ekonomēt uz velosipedu sīcim nav jēgas. Nu labi, biku ietaupīšu, nopērkot lētāku, bet ietaupīto nograuzījais ņiprais zvērulis, par kuru nebeidz stāstīt TV un avīzes, vārdā Inflācija. Bet tā figu tai! Tas būtu gluži kā pašam pielaist uguni šķūnīti, kad redzi, ka kaimiņš jau paņēmis benzīna kaniņu un špickas un pošas turp veikt sabotāžas aktu. Starp citu, ja par dedzināšanu ir runa, vakar LTV bija vērojama dokumentālā filma par Japānu, kurā cita starpā, bija ļauts pajūsmot par kūlas dedzināšanu Japānā. Interesanti sanāk, kad mūsējie nokurina, nereti kopā ar kādu māju vai to pašu šķūnīti, saka idioti, bet kad japāņi, tad tas pats TV kanāls iesēc par "tradīciju" un "estētisko baudījumu".

Ja darba piedāvājumā minētas izaugsmes iespējas, tas nozīmē, ka radusies iespēja strādāt telpā ar augstajiem griestiem.

Laikam esmu ļoti kautrīgs. Uz ielas nespēju pacelt acis un paskatītos meitenēm acīs. 

Blakusistabā kolēģes atstājušas neaizvērtu logu, kas atsaucīgi pamāja jestrajam pūtienam. Visa grīda ar ūdeni ceriņiem un stikla lauskām. Un tam visam pāri es, pēc tam, kad paslīdēju, skriedams aiztaisīt logu. Vēl tā veiksmīgi ar galvu atsitos pret kaut ko. Veiksmīgi tāpēc, ka no rīta, kad atnāks apkopēja, viņai nebūs mani jāiznes.