Čikendeili.

Viendien aizdomājos par kaut kur dzirdēto frāzi, ka latvieši esot cietēju nācija. Varbūt patiešām? Jo kā citādi lai izskaidro tendenci, ka pat tad, kad cilvēki pauž ar valdošo koalīciju, valsts prezidenti un pārējo politisko eliti solidāru viedokli, viņi sevi pasludina par minoritāti, disidentiem, kurus vairākums nesaprot un varbūt pat vajā. Ja Pelevins savulaik homoseksuālistus iedalīja trīs daļās - pasīvajos, aktīvajos un tajos, kuri žurnālā Ptjuč izlasījuši, ka tas ir stilīgi, varbūt ir pamats identificēt vēl kādu. Piemēram, latvieši, kuri meklē iespēju justies vajātiem, bet analīzes ēbreju asinis neuzrāda.

Viņas stāvēja ielas vidū, nolemti lūkojoties acu priekšā joņojošo auto straumē un ik pa brīdim saraujoties no aizmugurē aizdūcošajiem autobusiem. Rokās viņas turēja kaut kādus zarus, ko nervozi ķibināja, kaisīdamas uz ielas kaut ko negataviem ceriņiem līdzīgu. Izskatījās, ka viņas tur jau kādu laiku stāvējušas un bārstījušas pumpurus uz asfalta. Tad pienāca mans autobuss un aizbraucu, tā arī nesapratis, vai viņas bija neveiklas ielas šķērsotājas, vai sagrēkojušās kustības Īsta mīlestība gaida dalībnieces, kuras atnākušas darīt sev galu.