11 Aprīlis 2006 @ 10:35
 
Inflācija ir kā atkusnis. Ar katru dienu tērēt kļūst vieglāk un vieglāk. Gluži kā soļot pa rūkošām kupenām. Un tad kādu rītu pamosties, paskaties pa logu, un ieraugi, ka lāsteku vairs nav. Tāpat banka konts. Sauļīte lai  uzspīdējusi, suka tāda!
 
 
11 Aprīlis 2006 @ 15:52
 
Varbūt kāds klīst pa kapitālistu grāmatnīcām un pamana šitādu (būtu jauki, ja mūsu naudās zem 35 Ls):

 
 
11 Aprīlis 2006 @ 20:04
 
Savādi ir ar to PMLP psihoanalīzi pēc vārda. Atminos, pirmoreiz, kad Cibā gāja vaļā bums, neatminos vairs, kurš to  uzsāka, bet šķiet, tie bija tieši tie paši cilvēki, kas tagad plosās un sajūsminās par jaunatklājumu, pārbaudīju sevi un, kāds brīnums, viss bija kā dzīfē. Slaids gaišmatis, ar krokodilādas diplomātportfeli, strīpainām apenēm un saules brillēm. Šodien nenoturējos un safribējās vēlreiz sev paglaimot, taču, vai nu viņi psihoterapeitu pie karstās drāts nomainījuši, vai izspiego mani - atkal viss mats matā kā īstenībā. Nīgrs tips ar tieksmi uz plikpaurību un korpulenci, naktīs slikti guļ, tomēr no gultas laukā nekrīt. Njā. lai nu kā, tur visu taisnību pasaka. Varbūt apjautāties par kaimiņu? Kā viņu īsti sauca? Valdis? Vai Tālivaldis?