Uz pēdējās dienas dzīvojošās sniega segas lieliski var pavingrināties pēdu atpazīšanā. Tīrā veiksme, ka vēl pirms atkušņa bija sniegputenis. Nu lauki klāti ar līdzenu sniega kārtiņu. To līkumoto taciņu šķērsām pāri laukam, kas brīžam tuvojas ceļam, bet tad, garābraucoša auto sabiedēta atkal attālinās, varētu būt ieminis zaķis. Bet šo, taisnāku, acīmredzami mērķtiecīgaķu, kas tikai vietumis novirzās no taisnes, lai piestātu pie kārtējā koka vai staba, būs ieminis kāds vaļā pasprucis sētas krancis. Savukārt šo, hmmm, divas paralēlas sliedes, pamatīgi izkārpīts sniegs, sākumā līkločus pa ceļu, bet tad apraujas grāvī, būs atstājis kāds traktors, man šķiet.

E-mails un viņa nedarbi.

At our best and most fortunate we make pictures because of what stands in front of the camera, to honor what is greater and more interesting than we are. — Robert Adams