Dikti jau man patīk bildēt. Bet pašam bildēties ne. Kaut kāds nefotogēnisks esmu gadījies. It kā viss kā visiem, vairāk vai mazāk, vietām vairāk, bet citur mazāk, ja esam precīzi, bet rezultāts allaž nebaudāms. Tas gan neatiecas uz alternatīvajās tehnikās iegūtiem attēliem. Līdzīgi ofortam, gravīrām vai kam tam līdzīgam, šādi iegūts pats par sevi jau ir mākslas darbs, ko nespēj sabojāt subjekta īpatnības. Tā albumā pamazām, līdzās mātes vēdera sonogrammai, krājas manu plaušu fluorogrammas, smadzeņu encefalogrammas, pāris ceļgala un žokļa rentgenuzņēmumu, kardiogrammas.