Gāju pa ielu no pusdienām, labsajūtā murrrrrādams (ar cik "R" būtu ortogrāfiski pareizi?) un klusiņām pie sevis dungodams, nevienu neaiztikdams, nevienu netraucēdams, te pēkšņi... atcerējos to Prāta Vētras veco dziesmu... Visvairāk besī man ziemā... pa-ra ra ram-pam-pam-pā... Un tālāk, visu atlikušo ceļu, dungoju to.