Šoreiz otrreiz mūžā meitene transporta līdzeklī atdeva man savu sēdvietu. Ar labu. It kā mīļotā nav pametusi, no aizcietējumiem šobrīd neciešu, kafiju no rīta iedzēris biju. Tā ka sejā nevarēja būt cietēja izteiksme, kas varētu viņu pamudināja uz šādu cēlu rīcību. Vai nu jauniete studējusi Smoļnijā, vai arī patiešā izskatos TIK slikti.

Nu tad tā - komentāri nepienāk uz e-mailu. Naudas pārvedumi ar. Tā jau nekas, var pieciest. Bet es satraucos, kas notiks, kad tie visi beidzot atnāks. Vielaikus. Ka neiesprūst durvju ailē!