Aizmuku no lietus uz Kurzemi. Secinājis, ka tramvaja sliedes pa šiem gadiem nav kļuvušas platākas un tramvaji aizvien bīstami zvārojas, nospļāvos un gāju kājām. Pasēdēju pie jūras, ar klusuma brīdi pieminēju tos, kas jūrā nav pie jūras. Vakarā pārbraucis paskatījos uz Arāla jūru jaunībā savu durvju priekšā, nodomāju "Kā jums neiet!", un laidos peldus.

Jābeidz no rītiem tik agri mosties! Staigā nu atkal visu dienu kā spoks  - ar lietussargu, vilnas zeķēs un adītā vamzī.