Nospriedu, ka, ja reiz sekmīgi iesākts, varētu turpināt lasīt papīra grāmatas, jo ko tad tās velti noputēs plauktos, taču ieradums ir varens spēks, un Koka nama ļaudis tā arī palika kopš vakara uzšķirtas 25.lappusē un noliktas pa ķērienam. Kad atcerējos, bija jau par vēlu griezties atpakaļ. Tagad somā ir tikai vadu murskulis, dažas elektroniskas ierīces un lauku biezpiena ķocītis. Pa ceļam jāsameklē kāds ūdens vai! Jo biezpiens tik sauss kā grants, bet krējums, ar kuru mēģināju to padarīt apēdamu, drīzāk ar nazi griežams nevus karoti smeļams.