Sievišķis no kaimiņu mājas aizveda savus kinderus uz bērnudārzu-skolu. Iesēdināja auto pakaļējā beņķī, šausmās izbolīja acis un, iekrampējusies auto stūrē, em-eemmmm, aizdūcināja uz... ap mājas stūri pāri ielai esošo izglītības iestādi, pa ceļam piebiedējot sirdsklapi kaķiem un retajiem kājāmgājējiem. Tas man atgādināja par senāku laiku augšstāva kaimiņu, kurš ar savu otru pusi notinās no dzīvokļa nakts vidū, nesamaksājis saimniekam. Bet ne jau par to ir stāsts. Viņš, lūk, arī mēdza braukt uz mājas galā esošo veikalu, bet māja jau mums neko dižā vis nav, tikai trīs trepju telpas, ne tā kā Ķengaragā, kur kājas nodilst līdz ceļiem, kamēr nokļūsti līdz otram stūrim. Un no veikala viņš pārveda ne vairāk un ne mazāk kā tieši vienu tualetes papīra rullīti. Tādēļ es domāju, ka nākamajās pagastveča vēlēšanās vajadzētu balsot par to, kurš apsolīs noasfaltēt plašāku šoseju. Nē, ne jau kaut kādu Drive Baltic no Kedaiņiem uz Munameģi caur Anneniekiem, bet tepat ap māju. Varbūt pat sešjoslu autobāni uz kaimiņu pagalmu varētu, ja izdosies piesaistīt Eiropas finansējumu.