Miega bads atkal ir pārvērties vieglā reibonī. Jau otro dienu pasaule apkārt ne gluži līgojas, bet viegli ņirb gan, līdzīgi kā svelmainā vasaras dienā, kad uzkarsušais gaiss paceļas no saules nokaitētā ceļa seguma. Brīžam ir sajūta, ka es visu vēroju no malas, un nekādi nespēju uztvert,;kas notiek, it kā izrādes vidū būtu ienācis zālē, kur izrāda Jupis viņu zin ko.