Noskatījos visus trīs Saules nogurdinātos. Pirmā bija absbolūti ģeniāla! Tāda izteikti kamerstila drāma, kuru, droši vien, varētu pārcelt uz citu laiku un vietu, un tā aizvien būtu skatāma. Savukārt abus turpinājumus skatījos par spīti mazskaitlīgajām imdb zvaigžnēm, un siekalām, ko šķieda sašutušie "kinokritiķi" torentu krātuves mājaslapā. Par spīti pēdējo prognozēm, tieši tās vietas, kurām vajadzētu izraisīt visvairāk iebildumu, mani atstāja vienaldzīgu. Iespējams, pie vainas nacionālā (ne)piederība. Tur tā vieta, piemēram, kur, es atvainojos, krievu izcelsmes personu bars ar mietiem dodas ieņemt citadeli, man drīzāk šķita tāda pati bezgaumīga metafora, kā akmeņu nešana uz kapiņiem Šindlera saraksta beigās. Patiesībā turpinājumus varēja arī neskatīties. Scenārijs kaut kāds saraustīts, un pārāk maz Oļega Menšikova. Gribējās atkal sastapt tos pašus kinovaroņus, bet sanāca kaut kas līdzīgs, kas būtu, ja uzaicinātu uz randiņu meiteni, kuru kādreiz esi mīlējis - cerētās vietā atnāktu kaut kāds svešs babulis.