Dakter, esmu tālredzīgs! Iesaucos tiklīdz pārkāpu klabineta slieksni, un pirms doks paguva apvaicāties par ko sūdzos. Nu, nu? Viņš ar slikti tēlotu interesi pavērās manī. Šorīt, izejot no mājām, paņēmu līdz lietussargu.
Mazliet piemeloju. Kad gāju prom, pērkons jau ducināja pagalmā, un viena pamale bija gluži melna, kamēr Rīgas pusē vēl spīdēja saule. Tā arī, autobusā sēžot, vēros atpakaļ, bažīgi lūkojot, vai melnais padebesis mūs nepanāks. Un, kamēr tā vēroju, tas pielavījās un uzbruka no sāna.
Pa to laiku piebeidzu Heses Stepes vilka pēdējās lappuses. Suņa murgi! Ja tā vietā, lai savām problēmām izdomātu arvien jaunus un skaistus nosaukumus, cilvēki iemācītos tās sadalīt pirmreizinātājos, Tvaiceni varētu klapēt ciet, atverot vienīgi uz ikgadējo absolventu salidojumu, bet farmakolioģijas mafija izmisumā grieztu vēnas.