07 Maijs 2011 @ 13:07
 
Tā skrēju, tā steidzos, bet autobuss izrādījās veicīgāks. Un pēkšņi vairs nav kurp skriet. Sēdi un skaties, kā vējš pūš, klausies, kā zāle aug. Ja acu priekšā nepacietībā nedīdītos vēl pāris tūļu, būtu gluži vai idille.