Kamēr gaidīju un braucu ar tramvaju (varētu jau arī nebraukt, tās pāris pieturas noiet kājām, bet ko tad es mēnešbiļeti pirku), krišnaīti, dziedot un palecoties uz pussaliektajām kājām, paguva aiziet pa Barona ielu līdz krustojumam pie operas. Tas viss nebūtu izbrīna vērts, lūk, tikai bez pārvietošanās ātruma mani vēl pārsteidza, kā šāds pārvietošanās veids - pusietupjoties ceļgalos, nav gana nogurdinošs, lai nokristu ar krampjuem jau pēc viena kvartāla pievarēšanas.