Man te kursos jāraksta biznesa plāns, bet ne uz ko tādu baigi krutu un reālu iespringt negribas. Pirmkārt, šie, maitas, noteikti nospers, otrkārt, nez vai es kaut ko tādu vispār esmu spējīgs izdomāt. Tāpēc visdrīzāk nāksies adaptēt piemēru no mācību grāmatas par bulciņu cepšanu. 
Starp citu, interesanti, ka bulciņu bizness nemirst, pirmoreiz par to dzirdēju vēl 90.gadu pašā sākumā, kad uz kantori, kurā strādāju, nāca grāmatvedes tradiniece konsultēties ar tanti. Un vēl, vai esat pamanījuši, ka pēdējā laikā sazēlušas visādas superpuper bulciņu ēstuves, kurtās, droši vie, uz vietas arī cep. Ja senāk  kaut kur pa kaktiem bija tur Dēļi, Mārtiņa beķerejas... kas vēl? tad tagad itin ekskluzīvās vietās, kur iespriekš bandītu sievas mēģināja pārdot ekskluzīvas šmotkas, tagad parādījušās maizīšu pārdotavas. Tepat Vaļņu ielā pie unīša, Barona un Kalniņa ielas stūrī, droši vien vēl arī citur, nezinu, pēdējā laikā maz staigāju apkārt, taupu kurpes.
Bet, nu, lai paliek bulciņas. Kādu laiku atpakaļ dalījos priekā ar ar audiogrāmatu krātuvi abook.fm (starp citu, tur man neviens neprasīja īsto vārdu, bankas konta numuru, vai izziņu no skolas, ka es tāds patiesi eksistēju, ņem tik un klausies). Lūk! Sāku klausīties Lukjaņenko Konkurentu, bet tur stāstīts par online datorspēli. Joka pēc ierakstīju adresi un izrādījās, ka tāda spēle Starquake patiesi eksistē.  Sākumā, protams, iedod kaut kādu lūzni ar kuru vari kačāt līmeni, bet ātri vien pienāk brīdis, kad saproti, ka tev vajadzētu kādu krutāku kosmosa kuģi, visādus lāzerus, radarus utt.  Sāc pētīt  piedāvājumu un izrādās, ka patiesi ir tāda iespēja - ieskaiti reālu piķi un dabūsi bikiņ virtuālo. Iepazinos arī ar apmaiņas kursu. visai demokrātisks 1 USD = 1 virtuālā naudas vienība. Bet, lai nopirktu mazliet niknāku speisšatlu, vajag 2100 virtuālās kapeiciņas. Pārdod omes opeli un nopērc kosmosa kuģi!
Bet jums  tur ferma, redīsi, tomāāāti,  omnibuss... Tfu!
Lūk, tā gan ir biznesa ideja!