Noskatījos Wanted. Pavisam neslikti. Bet tā kā pirms pāris dienām skatījos Likteņa ironiju 2, un vēl nav aizmirsušies abi dozori, ir pamats kaut ko teikt par Timuru Bekmambetovu un viņa filmām. Es domāju, ka šis ir tas tips, kuram labāk filmas taisīt Holivudā, jo tur ar mietu stāvēs klāt producenti, un pirmām kārtām tajā brīdī, kad tiek ierakstīta skaņa, jo Krievijā tapušie šedevri, izsauc vemšanas refleksu, kad minūtes 10 esi mēģinājis sekot līdzi mainīga skaļuma dialogiem, kurus cenšas pārmākt periodiski pieaugoši un atslābstoši fona trokšņi. Sajūta, it kā pie skaņu pults kloķiem būtu notupies mērkaķis un tad nu rausta tos bez jēgas un saprašanas, vai arī viens no tiem diviem Radio SWH dīdžejiem, kuriem arī pagalam patīk runāt pa virsu mūzikai un stumdīt šurpu turpu skaļuma regulatorus.