Pa laikam gadās, ka kāds cilvēks, kuru nevari ciest ne acu galā, kaut ko izdara vai pasaka tā, ka nenocieties un pie sevis klusībā iesaucies: "O! Tas nu gan! Malacis! Nu, gluži manas domas!" bet tad pamani, kurš tas bija un nu jau citā toņkārtā turpini savu iekšējo monologu, pavisam klusiņām, lai, nedod Darvins, kāds nesadzird: "Vot, bļā! Tad jau sanāk... tad jau sanāk, ka arī es... tāds pats idejōts kā šitais."
1 raksta | ir doma