Sapnītis ne pa jokam ;o))) Vispār jau man riebjas modinātāji, bet šoreiz es to tarkšķi biju spiesta uzlikt, jo tas dullais Namsaimnieks solījās deviņos atvest smiltis kaisīšanai un viņam pofig, ka guļu līdz desmitiem. Vienā vārdā norūpējies organisms patvaļīgi pamodās astoņos nospieda modinātāju un aizmiga. Sapnī man bija dzimšanas diena, es to uzzināju no tā, ka kāda paziņa uz ielas mani apsveica. Skumji nopūtos, ka droši vien kāds atvilksies un tai sakarā būs jārosās. Devos uz māju. Sapņos mana māja vienmēr ir tā, kur dzīvoju bērnībā. Ceļā man virsū gandrīz uzbrauca kāds mocis, kuram pie stūres sēdēja gadus sešus vecs puišelis. Sapratu, ka šai gadījumā skaidroties nav jēgas, arī māja bija pāris metru attālumā. Pie mājas sliekšņa izraktas tranšejas un rosījās kaut kādi veči, skrūvējot ūdensvadu, pamati apkārt mājai bija atrakti un vietām pajaunam daļēji smuki nocementēti. Apkārt stāvēja paprāvs kaimiņu pulciņš mājas tērpos, un blenza vienā virzienā. Pagriezos... nu paskats pa rubli! Visas sienas klāja plaisas līdz pašam pamatam, vietām sienas jau sāka tā dikti gleznaini brukt iekšā, vietām uzplaiksnīja uguns. Vispār tā katastrofa no dekoratīva viedokļa bija ļoti skaista, tā sakot – priecēja acis. Man ienāca prātā, ka parasti tādā gadījumā jāpaņem dokumenti, tāpēc pēc mirkļa jau atrados dzīvoklī. Dzīvoklī haoss, ārsiena praktiski izdrupusi – tāds ļoti dekoratīvas šķirbas, kur cauri varēja redzēt sētu, ārā kāds sauca policiju, jo kaut kur kāds izlaupīja pirmā stāva bodi. Grīda zem kājām baigi līgojās. Es prātuļoju, ka nafig man vajag tos dokumentus, varbūt ir jēga visa šī pasakuma sakarā uzvilkt ko sakarīgu. Kamēr ievērtēju, kurš krūšturis tādam gadījumam būtu labāks, dzīvoklī bez zvana ieradās kādi divi veči darba drēbēs, es tā sapratu, ka lai ievērtētu skādi. Gribēju šamos nolamāt, bet te smukā rindiņā dzīvoklī ievēlās pūlis, kādi 20 cilvēki – pilsētas pārvalde pilnā sastāvā, šamajiem bij tāda, ka ekskursija. Es ar to sasodīto krūšturi nevienam neinteresēju, vienkārši stāvēju maliņā un domāju , ka baigi labi, ka man kaut kur ir tas dzīvoklis(kur es pašreiz dzīvoju)... te atkal zvanīja telefons un man paziņoja, ka tulīt vedīs smiltis, lai es sūtu pretīm sētnieku.
Es taču teicu, ka man riebjas modinātāji, vai ne? Bet laikam neteicu, ka tauta gadu atpakaļ piespēlēja klāt mājas grāmatvedībai arī mājas pārvaldi. Par ko es tai brīdī sapņoju un kāpēc piekritu ne mazākās jausmas ;o( |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}