Ar krānu baigais čakars. Atskrēja santehniķis, iesprauda cavu krānu manā izlietnē un paziņoja, ka man iepriekšējais krāns jāstiepj uz bodi atpakaļ, jo šis pil un tai sakarā diennakts laikā nekas nav mainieies . Beidzot ar krānu viss ir kārtībā. Bodē neviens no pardevējiem neizskatijās laimīgs, jo, man protams, čeks bija pazudis- toties es izprintēju no konta noifiksētu maksājuma faktu un šamejie bija spiesti rullēt vaļā vecos kases čeku kopiju ruļļus. Atradām! Tai brīdī , kad atviegloti nopūtos, viens no pārdevējiem atsauca mani uz kaut kādu būceni un atrādīja krānu, ka bija pievienots ūdens šļaukām... Krāns bija DARBA KĀRTĪBĀ! Čerts! Īpaša pamata prasīt naudu atpakaļ vairs nebija. Mājās jau piesprausts jauns krāns- Kašmars kaut kāds... -Kurš santehniķis lika krānu,- jautāja pārdevējs. Atbildēju,- ***... pārdevēji jautri iesmēja un jautāja , -Čeku par jaunu krānu viņš protams neiedeva? -Neiedeva,- skumji novilku.. p.s. Moins! Nu visur mafija! Un galvenais, nu nafig nodarboties ar kaut kādu figņu un taisīt tejāteri, ja es ar mieru maksāt? Man taču pofig, ja šis zināja, ka es mainīšu krānu, būtu brīdinājis, ka visu nokārtos, Priekš kam mani bija dzenāt pa bodēm un bojāt kaķa nervus? |