> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Augusts 7., 2004

f

00:32 Sen nebija izbaudīta šī sajūta. Liekums. Nē, nē, brāļa tusā viss bija baigi labi. Visi bija ļoti laipni. Katrs iedomājās, ka es kā fotogrāfs tikai bildēju, bet mani nav nofočējis neviens un tad nu ņēmās bildēt mani. Varbūt pat kādu bildi ielikšu. Bet varbūt arī nē. Visticamāk, ka nē. Bija labi. Bija. Toties tagad.. Tagad atkal gribas kaut ko izdarīt. Kaut ko pamainīt. Nez vai pienāks tā diena, kad savā ādā jutīšos labi. Šķiet, ka nē. Vienmēr es blandīšos apkārt, mēģinādama atrast sevi. Bezcerīgs pasākums. Tagad es ilgojos pēc tās neidzertās alus pudeles, kas palika vasarnīcā. Nudien, ja man būtu iespēja, es kļūtu par riktīgu alkoholiķi. Varbūt. Bet varbūt arī ne. Gribas sēdēt uz daudzstāvenes jumta, pārkarot kājas pār malu un lūkoties lejā. Skatīties, kā cilvēki, pavisam mazi no tāda skatpunkta, staigā pa ielām. Katrs aizņemts ar savām domām. Un es esmu tālu prom no viņiem. Neviens man nevar nekā pateikt. Neviens nevar man neko izdarīt. Neviens nekad nekur nekā. Jā, gruzīns man ir piesējies. Un kāpēc gan ne? Es gribu gruzīties un es to arī daru. Man riebjas tas, kas notiek. Un tas, kas nenotiek. Un man riebjas, ka es tagad sēžu te. Viena pati. Bet tā ir mana vieta. Un te es palikšu. Mūžīgi mūžos. Āmen.

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.